Hipermetropija jeb tālredzība ir redzes nepilnība. Tālredzības gadījumā acs optiskās sistēmas laušanas spējas ir vājākas un neatbilst acs ass garumam. Paralēlie stari krustojas, fokusējas aiz tīklenes, tāpēc attēls ir neass (lai attēls būtu ass stariem jāfokusējas uz tīklenes). Biežāk ir grūtības saskatīt objektus tuvumā, bet pie lielas pakāpes tālredzības objekti ir izplūduši visos attālumos.

Visi jaundzimušie bērni ir tālredzīgie – kas ir norma, bet bērniem attīstoties acu āboli sasniedz normālu lielumu un līdz 10 gadu vecumam redze normalizējas.

Neskaitot redzes problēmas, cilvēki ar nekoriģētu tālredzību bieži izjūt acu un galvassāpes, asarošanu, akomodācijas ^[1] disfunkcijas, binokulāras redzes problēmas. It īpaši svarīgi ir savlaicīgi izkoriģēt pārmērīgi lielu tālredzību bērnu vecumā, ja tā rada redzes problēmas un/vai pastāv šķielēšanas vai ambliopijas („slinkā acs”) ^[2] attīstības drauds.

Izšķir trīs tālredzības pakāpes:

• Vāju – līdz 2 dioptrijām
• Vidēju – no 2 līdz 5 dioptrijām
• Smagu, augstas pakāpes– vairāk par 5 dioptrijām

Vieglas pakāpes tālredzība var tikt kompensēta ar akomodācijas palīdzību. Šādos gadījumos to sauc par slēpto jeb latento hipermetropiju.

Hipermetropijas korekcijas veidi:

• Brilles
• Kontaktlēcas