Pēc 40 -- 45 gadu vecuma vairums cilvēku sāk just grūtības skaidri saskatīt mazus priekšmetus tuvumā, turklāt tos vieglāk kļūst saskatīt pakāpeniski palielinot darba attālumu.

Līdz 40 gadu vecumam pacients, skatoties tuvumā, ir spējīgs mainīt acs lēcas formu (akomodēt ^[1]), lai nodrošinātu pietiekamu staru laušanu un skaidra attēla veidošanos uz tīklenes. Bet vidēji pēc 45 gadu vecuma, acs lēcas fizioloģisko un ķīmiskā sastāva izmaiņu rezultātā, lēca kļūst blīvāka (tajā veidojas ciets kodols) un tā zaudē savu elastību, akomodācijas spējas samazinās. Presbiopija ir organisma fizioloģiskās novecošanās sekas, tādēļ ikvienam cilvēkam pēc 40 gadu vecuma pienāks brīdis, kad būs nepieciešamība pēc korekcijas tuvumā.

Pirmās pazīmes, kas liecina, ka ir sākusies presbiopija:

• nogurums, diskomforts, galvassāpes pie tuvuma darba,
• redzei tuvumā nepieciešams labs apgaismojums,
• pēc lielas slodzes dienas laikā tuvumā, vakaros redze tālumā miglojas,
• grūtības veikt darbus, kas ir tuvāki par ierasto lasīšanas attālumu vai jau parādās grūtības veikt darbus esošajā lasīšanas attālumā.

^[2]

Presbiopijas pazīmju parādīšanās ātrums atkarīgs no pacienta redzes stāvokļa. Nediagnosticētas vai nekoriģētas tālredzības pacientiem presbiopija sāksies relatīvi ātrāk nekā emmetropam pacientam. Bet tuvredzīgam pacientam presbiopijas pazīmes parādīsies relatīvi vēlāk, pēc gadiem 45. Ja tuvredzība ir neliela, līdz 3 dioptrijām, tad pacients sākumā labi varēs lasīt bez brillēm.

Problēmas risinājumi

Sākoties redzes problēmām tuvumā, nepieciešams doties uz optikas salonu pie optometrista vai oftalmologa. Atkarībā no pacienta redzes īpatnībām, ikdienas vajadzībām, kopā ar speciālistu tiks rasts labākais risinājums ikvienam pacientam.

Iespējamie risinājumi:

• Lasāmbrilles – vienkāršākais presbiopijas korekcijas līdzeklis. Labs variants cilvēkiem, kuriem ir laba redze tālumā vai kuriem nav bieži jāmaina skatīšanās attālums no tāluma uz tuvumu, jo skatoties caur šīm brillēm tālumā miglosies. Ja cilvēks līdz presbiopijai ir lietojis kontaktlēcas un viņš vēlas to turpināt darīt, tad iespējama kombinācija -- tālumā skatīties caur kontaktlēcām, bet tuvumā virs kontaktlēcām lietot lasāmās brilles.
• Bifokālās vai progresīvās brilles – ja cilvēkam nepieciešama korekcija tālumā vai jāredz skaidri dažādi attālumi, piemēram, jāskatās dokumentos, uz datoru vai kolēģiem kabineta pretējā malā, tad kombinētās briļļu lēcas būs ērtākas, jo tā vietā, lai mainītu tāluma brilles pret tuvuma un otrādi, būs nepieciešams skatīties caur attiecīgo briļļu zonu.

• Multifokālās vai progresīvās kontaktlēcas – ja cilvēks tālumam ir lietojis tikai kontaktlēcas un tuvumā viņš nevēlas lietot brilles, tad ikdienas lietošanai būtu piemērotas multifokālās vai progresīvās kontaktlēcas, ar kurām iespējams redzēt gan tālumā, gan tuvumā.

Briļļu stiprums parasti palielinās par 1 dioptriju 2 gadu laikā, taču lielākoties šis process apstājas 55 – 60 gadu vecumā, kad brilles ir no +2,5 līdz +3,0 dioptriju stipras.