Kad mēs sarunājamies ar cilvēku, mēs skatamies viņa acīs. Kad mēs gribam pateikt komplimentu, mēs runājam par skaistām acīm… Tas notiek tāpēc, ka acis ir visskaistākā un visvaldzinošākā cilvēka ķermeņa daļa. Un šo skaistumu lielākoties nosaka tās krāsaināka daļa ar burvīgu nosaukumu – varavīksnene… Dažādiem cilvēkiem acis ir dažādi skaistas: zilas, pelēkas, pelēkzilas, zaļas, brūnas… Kāpēc tā ir?

^[1]

Latīniski varavīksnene ir iris. Irisa – seno grieķu varavīksnes dieviete, dievu vēstniece. Tāpat kā varavīksne savieno debesis un zemi, Irisa tika uzskatīta par starpnieci starp dieviem un cilvēkiem. Pati varavīksne pēc vecās derības parādījas pēc Grēku plūdiem kā Dieva mūžīgas derības zīme Viņa zemes rādībām.

^[2]

Īriss ir arī ļoti krāšņa puķe

Varavīksnene novietojas acī starp radzeni un lēcu. Tā ir acs asinsvada apvalka priekšēja daļa. Varavīksnene ir plāns un muskuļots slānis diska formā, kura centrā atrodas atverums -- zīlīte. Varavīksnenes biezums variē no 0,2-0,4 mm, tā ir visplānākā perifērijā (tālāk no zīlītes). Varavīksnene ir atbildīga par zīlītes platuma regulēšanu, reaģējot uz gaismas daudzumu, tādā veidā regulējot gaismas daudzumu, kas sasniedz tīkleni.

^[3]

Varavīksnene sastāv no 3 slāņiem: priekšējā (zīm. 1 -7), stromālā (zīm. 1 -8) un mugurējā (zīm.1 -9). Priekšējais slāni veido fibroblasti, kas savienojas savā starpā ar daudziem izaugumiem, veidojot kriptas (lakūnas) (zīm. 1 -5). Stromā atrodas kapilāru (zīm. 1 -2) un kolagēna šķiedru tīkls.

Varavīksnenes mugurējā slānī izšķir divus muskuļus:

• Paplašinātājmuskulis (m.dilatator pupillae, zīm. 1 -11) – radiāli novietotas gludas muskulatūras šķiedras, ko kontrolē simpātiskā nervu sistēma, aktivizējas gaismas daudzumam mazinoties.
• Sašaurinātājmuskulis (m.sphincter pupillae, zīm. 1 -10) – cirkulāri novietotas glūdas muskulatūras šķiedras, ko kontrolē parasimpātiskā nervu sistēma, darbojas gaismas daudzumam palielinoties.

Mugurēja varavīksnenes virsma pārklāta ar 2 pigmentepitēlija šunu slāņiem (zīm. 1 -3), kas nodrošina varavīksnenes gaismas necaurlaidību.

^[4]

^[5]

Varavīksnene ir viens no labākiem biometriskiem raksturojumiem, tāpat kā pirkstu nospiedumi. Varavīksnene neatkārtojas pat dvīņiem un neizmainas mūža garumā. Varavīksnenes zīmējums ir ļoti sarežģīts, kas ļauj precīzi identificēt cilvēku.

Par acu krāsu īstenībā tiek saukta varavīksnenes krāsa. Varavīksnenes krāsojums ir atkarīgs no pigmenta melanīna daudzuma un no stromas blīvuma. To nosaka iedzimtība, tātad nacionalitāte.

^[6]

Gaiši zila varavīksnenes krāsa norāda uz irdeniem audiem un mazu pigmenta koncentrāciju. Pigmentu šūnu (hromatoforu) slānis ir ļoti tievs. Varavīksnenes asinsvadiem ir  zilgans tonējums.

^[7]

Zaļām varavīksnenēm arī ir irdeni audi, bet pigmenta koncentrācija ir pietiekoša.

^[8]

Pelēkā krāsa atbilst varavīksnenēm ar biezu, bet maz pigmentētu hromatoforu slāni.

^[9]

Brūnā un melnā krāsa liecina par biezu, stipri pigmentētu pigmentu šūnu slāni.

Acu krāsu ietekmē iedzimtība, klimats… Piemēram, gaiši zilā acu krāsa ir biežāk sastopama ziemeļu reģionos (Skandināvijā), merēnā joslā – brūna krāsa, dienvidos – melnā. Tomēr ir izņēmumi.

Bērni parasti piedzimst ar gaišām acīm. Galīga varavīksnes krāsa izveidojas 2-3 gadu vecumā.

^[10]

Dažiem cilvēkiem ir novērota heterohromija – dažāda varavīksneņu krāsa. Tas ir tad, kad vienam cilvēkam ir dažādas acu krāsas. Pasaulē ir tikai 0.5% tādu cilvēku.

Mūsdienās cilvēks pats var i”zvēlēties”  sev acu krāsu visdažādākos toņos, lietojot krāsainas kontaktlēcas ^[11].