Keratokonuss un kontaktlēcas

Redze un acis — Rets Skrickis, novembris 13, 2011 11:26 | 1,481 skatījumi | Drukāt rakstu

Mūsdienās katrs piektais planētas iedzīvotājs dzīves gaitā tā vai citādi ir saskāries ar kontaktlēcām. Citāda situācija bija pirms vairāk kā 120 gadiem – 1888.gadā, kad tika pielietotas pirmās stikla kontaktlēcas keratokonusa pacientiem. Pašas kontaktlēcas ievērojami atšķīrās no tām, ko mēs pazīstam šodien. Tās bija ap 2 cm diametrā, no stikla, un pārklāja visu acs ābolu. Pirmās kontaktlēcas bija iespējams valkāt tikai dažas stundas dienā, diskomforta dēļ, taču tās bija vienīgā iespēja keratokonusa pacientam toreiz uzlabot redzi. Kas tad ir mainījies saistībā ar keratokonusa korekciju un ārstēšanu pa šiem gadiem?

Keratokonuss ir acs priekšējas caurspīdīgās daļas – radzenes slimība, kas izpaužas kā radzenes izvelvēšanās un redzes asuma pazemināšanās. Radzene no sāniem sāk atgādināt konusu nevis sfēru kā normāli. Šīs slimības biežums aptuveni ir 1 no 5000 iedzīvotājiem – tātad salīdzinot ar biežāko redzes problēmu – tuvredzību, daudz retāk sastopama. Vēl joprojām nav zināms, kas šo slimību ierosina, bet zināms, ka izmainās radzenes bioķīmijas procesi, kas noved pie izmaiņām radzenes šķiedrās, kā rezultātā radzene kļūst mīkstāka un veidojas izvelvējums. Šis process parasti sākas vienā acī, vēlāk arī otrā. Slimība var progresēt gan ļoti strauji, gan lēnām. Pacieti slimības sākumā parasti sāk sliktāk redzēt ar vienu aci. Ja slimības progress nav straujš, pacientiem pat var nebūt nekādu sūdzību, un redzes traucējumi tiek konstatēti profilaktiskās apskates laikā. Kādas tad ir šīs slimības ārstēšanas un korekcijas iespējas šodien?

Ikvienas slimības ārstēšana sākas ar diagnozi. Keratokonusa diagnozi papildus tradicionālai acu izmeklēšanai – apskatei, redzes asuma noteikšanai, refrakcijai, apstiprina radzenes topogrāfija – tiek izveidota acs priekšējas virsmas karte. Radzenes topogrāfija tāpat palīdz precīzi sekot līdzi slimības gaitai – vai radzenes izvelvējums mainās. Vēl viena būtiska diagnostikas metode ir pahimetrija -  radzenes biezuma mērīšana. Keratokonusa pacientiem, slimībai progresējot, radzene kļūst arī plānāka.

Tālākā ārstēšanas un korekcijas taktika atkarīga no slimības gaitas un stadijas. Ja slimība progresē strauji, tad sākuma stadijās iespējams veikt radzenes “cietināšanu” -- cross linking, kad radzene tiek apstarota ar UV stariem un pilināti medikamenti. Pēc šīs procedūras ap 90% gadījumu slimības progress tie bremzēts. Šīs metodes mīnusi – redzes asuma pazemināšanās pēc procedūras, kas pēc kāda laika gan atjaunojās sākotnējā, pirmsoperācijas līmenī. Protams, šī procedūra nevar panākt redzes asuma pilnīgu atjaunošanos, tāpēc tāpat nepieciešama redzes korekcija.

Keratokonusa pacientiem vēl joprojām galvenais redzes korekcijas veids ir kontaktlēcas. Brilles var daļēji uzlabot redzei tikai pašās slimības sākuma stadijās, savukārt ķirurģiskās metodes – intrakorneālās plāksnītes (riņķi) arī nespēj pilnvērtīgi koriģēt deformēto radzeni.

Speciālas mīkstās kontaktlēcas spēj nodrošināt vidēji 90% redzi pacientiem slimības agrīnās stadijās. Mīksto kontaktlēcu galvenā priekšrocība šajos gadījumos ir vieglāka pierašana pie tām.

Galvenais korekcijas veids šiem pacientiem ir cietās gāzes caurlaidīgas kontaktlēcas. Tās tiek izgatavotas individuāli, ņemot vērā konkrētā pacienta radzenes īpatnības. Kontaktlēcu formu nosaka pēc radzenes topogrāfijas un speciālām programmām. Tās var būt gan sfēriskas, gan toriskas, gan asimetriskas un ar cietajām kontaktlēcām var nodrošināt labu redzi pacientiem arī vēlīnās slimības stadijās.

Ja slimība ir izteikti progresējusi un radzene apduļķota, un arī ar kontaktlēcām vairs nav iespējams nodrošināt pilnvērtīgu redzi, tiek veikta keratoplastika – radzenes transplantācija. Pacientam tiek noņemta sava apduļķotā radzene un pieaudzēta jauna. Galvenā problēma ir salīdzinoši ilgais rehabilitācijas periods – apmēram gads, kamēr iestājas stabilāka redze, kā arī tas, ka pēc rehabilitācijas parasti tāpat nepieciešama redzes korekcija ar kontaktlēcām. Arī šiem gadījumiem tiek pielietotas speciālas mīkstās vai cietās – “Rose K IC” kontaktlēcas.

Tikai apvienojot visus šos momentus: savlaicīga diagnostika, slimības progresa kontrole, precīza redzes korekcija, var panākt labus rezultātus keratokonusa pacientu redzes aprūpē.

Mūsu klīnikā 10 gadu laikā novēroti un koriģēti vairāki simti keratokonusa pacienti. Diagnostikā papildus standarta oftalmoloģiskajai izmeklēšanai tiek pielietots radzenes topogrāfs, kas aprīkots ar speciālām keratokonusa skrīninga un kontaktlēcu modelēšanas datorprogrammām, kā arī radzenes pahimetrija. Redzes korekcijā tiek pielietotas gan mīkstās hidrogēla, gan silikonhidrogēla(labāka gaisa caurlaidība) kontaktlēcas, ka arī speciāla dizaina Rose K cietās kontaktlēcas. Pateicoties precīzajai diagnostikai un plašajai kontaktlēcu izvēlei, klīnikas speciālistiem iespējams izvēlēties katram pacientam piemērotāko kontaktlēcu veidu.

Birkas: keratokonuss