Pēc statistikas datiem Amerikas Savienotajās Valstīs galvas traumu īpatsvars  ir 80% no visām traumām. Aptuveni 5% gadījumos no galvas traumām pacienti mirst avārijas vietā. Galvas traumām ir nopietnas emocionālās, psiholoģiskās un ekonomiskās sekas, jo šiem pacientiem bieži vien ir salīdzinoši ilgi jāuzturas slimnīcā, tos sagaida ilgstošs atveseļošanās periods.

Anatomiskās atšķirības padara bērna smadzenes jutīgākas pret noteikta veida ievainojumiem nekā pieaugušo galvas traumu gadījumos. Bērniem galva ir proporcionāli lielākā ķermeņa virsmas laukumam, un stabilitāte ir atkarīga no saišu stingrības nevis no kaulu struktūras. Bērniem smadzenēs ir vairāk šķidruma  (šķidruma saturs ir 88%, salīdzinot ar 77% pieaugušajiem), kas padara smadzenes mīkstākas, un ir lielāka iespēja traumēt tās.

Pēc galvas traumām var būt traucēta neiroloģiskā sistēma, kas inervē ārējos acu muskuļus, kontrolējot acu kustības, kā arī sistēmu, kas regulē redzes asumu ^[1]. Vizuāli simptomi bieži vien ir saistīti ar iegūtu smadzeņu traumu. Tie var būt šādi:

• diplopija (redzes dubultošanās),
• redzes miglošanās (traucētas acu kustību spējas);
• grūtības mainīt skata virzienu (no viena punkta uz otru);
• akomodācijas traucējumi („fokusēšanas” traucējumi);
• binokulārās redzes traucējumi (acu pielāgošanās viena otrai);
• atspulgu jūtība (pastiprināta gaismas jūtība) ^[2];
• nespēja saglabāt vizuālo kontaktu .

Post Trauma Vision sindroms (pēc traumas redzes traucējumu sindroms) ir sindroms, kas attīstās pēc traumas, ietekmējot funkcionālās redzes sistēmu un klīniski izpaužas šādi:

• exotropia (acs šķielēšana uz āru);
• konverģences nepietiekamība;
• akomodācijas nepietiekamība;
• okulomotorā disfunkcija;
• tuvredzības ^[3]attīstība;
• diplopija;
• neskaidra redze tuvumā;
• galvassāpes ^[4];
• izteikta jūtība pret gaismu.

Ja Jūs savam bērnam novērojat kādu no iepriekš minētajiem simptomiem pēc galvas vai citas smagas traumas, bērns būtu jāizmeklē pilnīgāk.