Tīklenes atslāņošanās ir process, kad tīklene atdalās no asinsvadu apvalka. Veselā acī tie ir cieši saistīti. Tīklenes atslāņošanās nereti noved pie nozīmīgas redzes pasliktināšanās un akluma. Visbiežāk tā notiek traumu dēļ, pie tuvredzības, diabētiskās retinopātijas, acu iekšējiem audzējiem, tīklenes distrofijām u.c. Nereti mūsu acs tiek salīdzināta ar fotoaparātu, kur objektīvs ir radzene un lēca. Gaismas jutīgās filmiņas loma tiek piešķirta tīklenei, jo tā ir svarīgākā acs daļa, kas uztver visu, ko redzam.

Acs tīklene ir plāns, maigs apvalks, līdzīgs vieglam plīvuram. Tā sastāv no nervu šūnām un to izaugumiem. Šūnas, kas uztver gaismu (fotoreceptori), tiek sauktas par vālītēm un nūjiņām. Nūjiņas un vālītes tīklenē ir izvietotas nevienmērīgi. Katrai no šīm nervu šūnām piemīt īpašas funkcijas. Vālītes koncentrējas tīklenes centrā. Tās nodrošina cilvēkam augstu izšķirtspēju- redzes asumu, visu krāsu un nokrāsu uztveri. Nūjiņas nodrošina sānu redzi un redzi tumsā- ļauj mums orientēties telpā un redzēt tumsā. Normāli tīklene cieši pieguļ asinsvadu apvalkam, no kura saņem barošanu.

Galvenais tīklenes atslāņošanās iemesls ir tīklenes plīsums, kas parasti rodas stiklveida ķermeņa trakcijas rezultātā, kad izmainās tā normālais stāvoklis. Normāli stiklveida ķermenis atgādina caurspīdīgu želeju. Dažu acu saslimšanu gadījumos un augstās tuvredzības gadījumā stiklveida ķermenis maina savu struktūru, kļūst duļķains ar sabiezējumiem, ir sablīvētām šķiedrām, kas saistās ar tīkleni. Acs kustību gadījumā saites vietas velk tīkleni, kas var novest pie tīklenes plīsuma. Tīklenes plīsumi var rasties arī tās distrofijas gadījumā. Lieli plīsumi bieži rodas acu traumu gadījumos.

^[1]

Kas var norādīt uz sākušos tīklenes atslāņošanos?

• Plīvurs acs priekšā. Pacienti nesekmīgi cenšas to novērst saviem spēkiem, skalojot acis ar tēju vai pilinot pilienus. Šados gadījumos ir svarīgi atcerēties pateikt ārstam, no kuras puses iesākumā ir parādījies plīvurs, jo ar laiku tas var palielināties un aizņemt visu redzes lauku.
• Dzirksteļošana un zibeņošana acu priekšā arī ir raksturīga tīklenes atslāņošanās pazīme.
• Izkropļots burtu un priekšmetu attēls, atsevišķi to daļu izkrišana. Dažkārt pacienti atzīmē, ka pēc miega redze ir nedaudz uzlabojusies. Tas izskaidrojams ar to, ka, ķermenim ieņemot horizontālu stāvokli, tīklene atgriežas savā vietā, bet, kad cilvēks ieņem vertikālu stāvokli, tīklene atkal atvirzās no asinsvadu apvalka un redzes defekti atjaunojas.

Tīklenes atslāņošanos nav iespējams izārstēt ne ar kādiem pilieniem, tabletēm, špricēm. Vienīgais veids kā atjaunot redzi un saglabāt aci ir steidzama operācija. Tīklenes atslāņošanās gadījumā bojā iet nervu audi, nūjiņas un vālītes. Jo ilgāk pastāv atslāņošanās, jo vairāk šūnu iet bojā un sliktāk atjaunojas redze pat pēc veiksmīgas operācijas.

Atcerieties! Ja slimību ielaiž, var rasties hroniska iekaisuma draudi, attīstīties katarakta, kā arī acs var pilnībā zaudēt spēju redzēt. Īpaši jāuzmanās tiem, kam jau ir bijusi tīklenes atslāņošanās vienā no acīm. Viņiem būtu periodiski jāpārbaudās pie oftalmologa, bet aizdomīgu simptomu rašanās gadījumā- nekavējoties jādodas pie sava ārsta.
Vai ir iespējams paredzēt tīklenes atslāņošanās rašanos?

Ir gadījumi, kad tas ir iespējams. Ja jums ir tuvredzība vai tīklenes distrofija, vajag regulāri novēroties pie oftalmologa, bet nepieciešamības gadījumā savlaicīgi veikt profilaktisko ārstēšanos. Tīklenes atslāņošanās profilaksei lieto lāzeru vai ultraskaņu. Lai novērstu acu traumas, kas ir par iemeslu biežiem tīklenes atslāņošanās gadījumiem (it īpaši jaunu vīriešu vidū), nepieciešams ievērot elementāras drošības normas un darba drošības tehnikas noteikumus kā ražošanā, tā arī sadzīvē.

Diagnostika

Tikai speciālists var noteikt, vai jums ir tīklenes atslāņošanās, un kāda ir tās pakāpe. Tīklenes atslāņošanās diagnostikai ir nepieciešams veikt sekojošus izmeklējumus:

• Redzes asuma pārbaude, kas parādīs tīklenes centrālās daļas stāvokli;
• Sānu redzes izmeklējumi (perimetrija), lai novērtētu tīklenes stāvokli tās perifērijā;
• Acs iekšējā spiediena mērīšana (tonometrija). Tīklenes atslāņošanās gadījumā tas var būt zem normas (norma 16 līdz 25 mm dzīvsudraba stabiņa);
• Speciāla elektrofizioloģiskā izmeklēšana ļaus noteikt, cik dzīvotspējīgas ir tīklenes nervu šūnas un redzes nerva šūnas, atklāt jutīgākos laukumus, kuros var notikt jauni slimības rašanās perēkļi;
• Izmeklējumi ar ultraskaņas palīdzību sniedz priekšstatu par tīklenes atslāņošanās apmēriem un stiklveida ķermeņa stāvokli. Šis izmeklējums īpaši svarīgs radzenes, lēcas vai stiklveida ķermeņa apduļķošanās gadījumos, kad nav iespējams saskatīt tīkleni.

Uzskaitīto izmeklējumu rezultāti un acs dibena apskate ļaus ārstam rekomendēt Jums nepieciešamo ārstēšanu.