Keratokonuss

Redze un acis — Lija Karlsone, novembris 16, 2012 15:03 | 1,377 skatījumi | Drukāt rakstu

Keratokonuss ir deģeneratīva radzenes saslimšana, kas norit ar radzenes audu struktūras izmaiņām. Rezultātā radzene kļūst plāna un koniska. Saslimšana ir progresējoša un tās iemesli vēl joprojām tiek pētīti. Teorijas par to ir vairākas -- metabolisma traucējumi, iedzimtība, arī radioaktīvais starojums tiek minēts kā provocējošs faktors. Parasti pirmās pazīmes parādās pusaudžu vecumā vai 20-30 gadu vecumā. Biežāk keratokonusu sastop vīriešiem nekā sievietēm, un tas novērojams abās acīs. Tas biežāk ir tuvredzīgajiem, retāk tālredzīgajiem. Vidēji katru gadu ir divi jauni keratokonusa gadījumi uz 100 000 cilvēkiem.

Simptomi

• Progresējoša redzes pasliktināšanās
• Attēls ar ēnām, ko rada progresējošs astigmātisms
• Kopredzes traucējumi
• Kontrastredzes traucējumi krēslā un naktī
• Pastiprināta acu jutība uz gaismu
• Pastiprināta asarošana
• Dubultošanās
• Iepriekš diagnosticētais astigmātisms progresē un var izmainīt asi

Diagnostika

Precīza keratokonusa diagnostika ir iespējama, tikai veicot radzenes topogrāfiju. Mūsu klīnikā izmantojam Allegro Oculyzer datorizēto topogrāfiju, kur radzenes parametri tiek analizēti pēc šādiem kritērijiem:

• Radzenes biezums centrā un visplānākajā radzenes vietā
• Radzenes priekšējās un mugurējās virsmas liekuma rādiusi dažādos radzenes punktos
• Keratokonusa indekss
• Virsmas atšķirības indekss (ISV)
• Astigmātisma asimetrijas indekss (IHA)
• Radzenes astigmātisms (ir arī lēcas astigmātisms)
• Specifiski koeficienti (Zernike)

Normāla radzene (topogrāfijas bilde)

Keratokonuss (topogrāfijas bilde)

Keratokonusa ārstēšanas iespējas

Redzes korekcija ar brillēm un mīkstajām kontaktlēcām nenodrošina pietiekamu redzes asumu, kas rada problēmas sadzīvē, padara problemātisku auto vadīšanu, kā arī cilvēks nespēj strādāt profesijās, kur nepieciešama precizitāte.

Keratokonusu sākumstadijās var koriģēt ar speciālām keratokonusa gāzu caurlaidīgām kontaktlēcām.

Agrāk progresējošs keratokonuss noveda pie radzenes transplantācijas, vai novēlotos gadījumos -- pie radzenes plīsuma jeb perforācijas. Pašreiz keratokonusa progresiju iespējams apturēt ar ķirurģisku metodi - kolagēna krosslinkinga metodi (Corneal Cross Linking jeb CCL), kuras mērķis ir paaugstināt radzenes mehānisko izturību. Ārstēšanu ar krosslinkingu piedāvā arī Dr. Lūkina acu klīnika.

Procedūrā vispirms ar lāzera palīdzību noņem radzenes epitēliju (transepiteliāla virsmas ārstēšana jeb Trans-Epithelial Surface Treatment), pēc tam, apmēram, 30 minūtes radzeni apstaro ar UV-A stariem. Procedūras nobeigumā uzliek terapeitisko kontaktlēcu. Pēcoperācijas periodā lieto pretiekaisuma pilienus.

Šī metode būtu izmantojama, ja radzene nav plānāka par 400 mikrometriem, jo citādi pastāv risks sabojāt radzenes endotēliju. Jo ātrāk operē ar krosslinkinga metodi, jo labāki rezultāti. Jaunākais vecums, kad varētu veikt procedūru, ir 18 gadi, bet ir arī izņēmumi, ja keratokonuss strauji progresē.

Redzes asums pirmo mēnesi var pat pasliktināties, bet pēc tam uzlabojas, maksimālo efektu sasniedzot 6 mēnešus pēc procedūras. Pēc krosslinkinga var lietot arī cietās kontaktlēcas, lai uzlabotu redzi, bet nogaidot stabilizācijas laiku.

Ja progresējošs keratokonuss ir abās acīs, parasti procedūru starplaiks ir vismaz trīs mēneši.

Papildus informāciju par keratokonusu, tā simptomiem un ārstēšanu Jūs varat saņemt, konsultējoties ar acu ārstu.

Birkas: corneal cross linking, keratokonuss