Kontaktlēcas kā redzes nepilnības korekcijas veids parādījās samērā sen. Pirmais, kas aizdomājas par tādu korekcijas iespēju, bija Leonardo da Vinci ^[1] 1508. gadā un ieskicēja savu ideju.

^[2]

Pirmās kontaktlēcas sāka ražot tikai pēc aptuveni 300 gadiem, kas tika taisītas no stikla un nebija ļoti drošas un komfortablas.

Šodien kontaktlēcu ražošanas iespējas ir ļoti virzījušās uz priekšu un mums ir pieejamas daudz un dažāda veida kontaktlēcas, jo attīstoties kontaktkorekcijas nozarei, kontaktlēcu ražošanā tiek izmantoti aizvien jaunāki un kvalitatīvāki materiāli.

Tātad tiksim skaidrība, kas ir kas, šodienas kontaktlēcu piedāvājumā.

Kontaktlēcas tradicionāli iedala cietās gāzes caurlaidīgas kontaktlēcas un mīkstajās.

Cietās gāzes caurlaidīgas kontaktlēcas.

Šodien nav tik populāras, kā mīkstās kontaktlēcas. Cietās gāzes caurlaidīgas kontaktlēcas parasti izgatavo pēc pasūtījuma, un tās tiek veidotas individuāli, dažreiz pat katrai acij atsevišķi. Tas var ilgi nesāt, jo gāzes caurlaidīgajām kontaktlēcām ir laba skābekļa caurlaidība. Šīs lēcas bieži tiek pielietotas un dod labāku redzes asumu sarežģītos gadījumos, tādos kā augstas pakāpes tuvredzība ^[3], tālredzība ^[4] vai astigmātisms ^[5], keratokonuss ^[6], neregulāras radzenes, pēc radzenes operācijām (t.s.LASIK). Šīm lēcām ir ilgāks adaptācijas laiks nekā mīkstajām kontaktlēcām, aptuveni 1-2 nedēļas.

Mīkstās kontaktlēcas.

Materiāli: Hidrogēla mīkstās kontaktlēcas (HEMA) parādījās 70-to gadu sākumā un līdz 90-to gadu beigām bija visvairāk lietotās, kas bija apmērām 90% no visām kontaktlēcām. 1999.gadā tirgū parādījās pirmās silikonhidrogēla kontaktlēcas. Šo materiālu būtiskākā atšķirība ir skābekļa caurlaidība. Nepietiekoša skābekļa caurlaidība bija galvenais hidrogēla lēcu trūkums, jo radzenes hipoksija jeb skābekļa „bads” bija kā iemesls lielākai daļai kontaktlēcu izraisītajām komplikācijām. Tagad silikonhidrogēla kontaktlēcas nodrošina ilgāku ikdienas valkāšanas laiku, mazāk komplikāciju, kā arī iespēju vajadzības gadījumos gulēt ar lēcām. No silikonhidrogēla materiāliem pieejamas gan sfēriskās, gan toriskās (astigmātismam ^[5] domātas), gan multifokālās (progresīvas) kontaktlēcas, kas arī nosaka šo lēcu plašo pielietojumu.

Mīkstajām kontaktlēcām var būt dažādi lietošanas termiņi: līdz 6 vai 3 mēnešiem, līdz 1 mēnesim, līdz 2 nedēļām, 1 diena.

Iedalījums pēc nēsāšanas režīma:

• Dienas nēsāšanas režīms – kontaktlēcu nēsāšanas ilgums ir līdz 12 stundām dienā ar izņemšanu uz nakti, šādam režīmam piemērotas gandrīz visas lēcas;
• Pagarinātas nēsāšanas režīms – kontaktlēcas lieto līdzīgi kā dienas nēsāšanas režīmā, tikai reizēm lēcas uz nakti var neizņemt. Šādam režīmam piemērotas jaunākās cietās gāzu caurlaidīgās kontaktlēcas, kā arī mīkstās silikon-hidrogēla kontaktlēcas.
• Nepārtrauktas nēsāšanas režīms – kontaktlēcas tiek nēsātas līdz pat 30 diennaktīm nenoņemot. Šādam režīmam paredzētas tikai 2.paaudzes silikonhidrogēla kontaktlēcas. Tādu nēsāšanas režīmu, kā arī jebkuru citu var nozīmēt tikai optometrists ^[7] vai acu ārsts pēc rūpīgas acu izmeklēšanas, jo, kā rāda statistika pie nepārtraukta nēsāšanas režīma, 4 reizes palielinās infekciozā keratīta ^[8] risks.

Autora piezīme: Jebkurā gadījumā, ja ir iespēja izņemt kontaktlēcas no acīm uz nakti, labāk to izdarīt un ļaut acīm atpūsties.