Negatīvie faktori, kas spēj ietekmēt kontaktlēcu nēsāšanu – 1

kontaktlēcas — Evija Barkāne, novembris 9, 2012 16:26 | 1,624 skatījumi | Drukāt rakstu

Kontaktlēcu lietotāji parādās arvien biežāk, un tiem ir daudz jautājumu, kas un kādā veidā spēj ietekmēt to nēsāšanu. Bieži vien tiek dzirdēti jautājumi: kur drīkst ar tām iet, kur nedrīkst, kādos darba apstākļos būtu bīstami tās lietot. Līdz ar to, ar šo publikāciju uzsākam nelielu rakstu ciklu par faktoriem, kas spēj ietekmēt kontaktlēcu nēsāšanu. Visbiežāk minētie faktori ir: video displeju termināli, ķīmiskie faktori, fiziskie faktori, mehāniski bojājumi.

VISUAL DISPLAY TERMINALS- vizuālie displeja termināli. Videotermināli.

K/l lietotājiem, lietojot šādus terminālus, ir izteikti mazāk refleksu un nav aberācijas kā tas ir brillēs. Tomēr šajā gadījumā ir izteikti samazināta mirkšķināšana, kuras rezultātā lēca nekustas pa acs virsmu, savukārt radzenes virsma izžūst. Sick building syndrom- tas ir loģisks paredzējums tam, ka darba vietās, kur netiek kontrolēts gaisa relatīvais mitruma daudzums, temperatūra, gaisa plūsma, CO2 daudzums, gaisa vides piesārņojums, būtiski tiks iespaidota k/l nēsāšana.

ĶĪMISKIE FAKTORI

Ir pieņemts, ka ķīmiskie aģenti nonāk zem cietās kontaktlēcas vai arī mīkstās kontaktlēcas var izraisīt to absorbciju, koncentrēšanos un atbrīvošanos uz radzenes virsmas. Tiek minēts, ka kontaktlēcas izraisa lielāku ļaunumu acij, absorbējot šos ķīmiskos aģentus un atbrīvojoties, šie aģenti ietekmē daudz spēcīgāk acis. Kontaktlēca acīs novērš normālu irigāciju (apūdeņošanu), kad rodas ķīmisks ievainojums. Ir bijuši eksperimenti, kur pierādīts, ka k/l ķīmiskās laboratorijās nav vietas. Kad acīs nokļūst bīstamas ķīmiskas vielas, tad, vēl pirms k/l izņemšanas, acs gūst ievainojumu.

1. Dūmi un tvaiki (Fumes and vapors).

Dažādas indīgas gāzes, dūmi, tvaiki, aerosoli un izgarojumi tūlītēji spēj ietekmēt acs ārējos apvalkus. Acs reakcija uz šiem aģentiem mainās atkarībā no koncentrācijas daudzuma, fiziskiem un ķīmiskiem aģenta rādītājiem. Augstas toksicitātes aģenti stimulē tādus aizsardzības mehānismus kā blefarospazms, asarošana, kuri limitē piekļūšanu acīm un samazina koncentrācijas daudzumu.

Lielas ilgtermiņa briesmas var izraisīt hronisu konjunktivītu ar vieglu virspusēju keratītu. Un tas nav pieņemami, ka šādās vidēs tiek lietotas kontaktlēcas, kā arī ir maz ticams, ka šādi pacienti justos komfortabli ar šāda veida k/l.

Dažas ķīmiskās vielas, kuras ir kūtras pret acs audiem, rada tikai nelielus vai pat neredzamus radzenes vai konjunktīvas defektus, savukārt ir arī daudz koncentrētāki iztvaikojumi, kas tikai pēc vairākām stundām rada reakciju. Klīniskās pazīmes ir sekojošas: epitēlijšūnu skaita zudums, tūska, epiteliālas vakuolas.

Daudzi kontaktlēcu nēsātāji atzīst, ka ikdienā, tīrot sīpolus, viņi iztiek bez „raudāšanas”- acu asarošanas- jo kontaktlēcas aizsargā acis. Arī asaru gāze ir nešķīstoša ūdenī, un k/l aizsargā acis no asaru gāzes CS (ortho chlorobenzylidine malonitrile). Kok- van Alphen ar kolēģiem, pamatojoties uz šiem faktiem, secināja, ka vācu policistiem, kuri nēsā hidrogēlkontaktlēcas, vairs nav nepieciešams lietot asaru gāzes aizsargmaskas.

Hidrogēlkontaktlēcas ir kā rezervuārs ķīmiskajiem aģentiem aptuveni 1 stundu un vēlāk vēl darbojas kā krātuve, paildzinot radzenes atklāšanu, kamēr risks tiek novērsts.

Eļļaina dūmaka, kas atrodas gaisā, absorbējas uz mīkstajām kontaktlēcām, izraisot permanento bojājumu, savukārt no cietajām k/l tos nosēdumus var noskalot. Ķīmisko izgarojumu reakcija ar k/l nav tik būtiska problēma.

2. Ķīmiskie traipi (Splash).

Ķīmisko vielu uzšļakstīšanās uz acīm ir viens no biežākajiem nopietnajiem acu ievainojumu iemesliem darba vietās. 1996. gadā Wesley izstudēja dažādu vielu reakcijas acīm, kurām tiek liktas PMMA lēcas (vienas no pirmām cietām kontaktlēcām ). Trušiem lika apsmidzinātās acis ar sālsskābi, NaOH, kreosolu. Tiem tika iespricēts nomierinošs līdzeklis. Rezultātā tika atklāts, ka acīm, kurām nebija k/l, bija 1.8x lielāka radzenes necaurspīdība nekā acīm ar k/l, kā arī acīm ar k/l ir lielāks risks tikt bojātām, ja k/l tiek izvirzīta no vietas, kad ķīmiskā viela iešļakstās acīs.

Guthrie un Seitz atklāja, ka ķīmiskie aģenti nenokļuva zem lēcas, bet gan blefarospazmas rezultātā lēca tika pievilta cieši klāt radzenei, radot aizsargbarjeras efektu.

Salīdzinot dažādus pētījumus, nevar apgalvot nedz arī noliegt, ka k/l ir slikti lietot šādās darba vidēs. Reizēm tomēr, tās kalpo kā aizsargbarjera.

Šoreiz tika apskatīti ķīmiskie faktori, kas savā ziņā ietekmē kontaktlēcu nēsāšanu. Kā redzam, tad vienmēr pastāv dilemma- gan pacientam, gan speciālistam ir jānonāk pie labākā risinājuma sarunas un pārbaudes laikā. Tas nozīmē, ka vēlreiz ir jāuzzsver, cik svarīga ir pacientu līdzestība kontaktlēu nēsāšanas periodā. Neaizmisīsim uzticēties speciālistam un sadarbosimies. Turpinājumā sekos citi faktori, kas spēj ietekmēt kontaktlēcu nēsāšanu! 2. daļa

D.G.Pitts, R.N. Kleinstein. Environmental vision: Interaction of the Eye, Vision and Environment. Izd. Butterworth- Heinemann, 422.lpp., 1993, 315.-328. lpp.

Žurnāls „BEKO” 7. oktobris, 2003, „Kontaktlēcas un hobijs”, 68.- 70. lp..

Birkas: acu diskomforts, kontaktlēcas, kontaktlēcas darba vidē, UV starojums