Negatīvie faktori, kas spēj ietekmēt kontaktlēcu nēsāšanu – 3

kontaktlēcas — Evija Barkāne, novembris 9, 2012 16:33 | 2,168 skatījumi | Drukāt rakstu

FIZISKIE FAKTORI.

1. Hipertermija. Ir skaidrs, ka neviena tipa kontaktlēcām nav nekādas būtiskas reakcijas uz augstu temperatūru. Hidrogēllēcas rada niecīgu aizsardzību kritiskajam limba rajonam mērenu apdegumu gadījumā. Gaisa temperatūta saunā var sasniegt 80-100 grādus, bez ietekmes uz k/l nēsāšanu. Ja tā ir sausā sauna, tad asaru plēvītes iztvaikošana un lēcu izžūšanu aizkavē biežāka mirkšķināšana. Tomēr, lai izvairītos no nepatikšanām, speciālisti neiesaka lietot kontaktlēcas saunā, pirtī, dušā, solārijā.
2. Hipotermija. Tiek uzskatīts, ka jaunās, modernās k/l, kuras ir daudz plānākas un atrodas tuvāk radzenei, tik labi neaizsargā acis no aukstuma un vēja. Socks veica eksperimentu ar trušiem, uzliekot tiem cietās PMMA k/l vidē, kur bija temperatūra -28.9 un vēja ātrums 125m/s. 85%-tiem netika atrastas nekādas problēmas, bet pārējiem 25% bija tikai viegls keratīts, kas pēc pāris stundām pazuda. Tas tikai pierāda to, ka k/l ir atļauts nēsāt aukstā un vējainā laikā.
3. Radiācija. Ir noskaidrots, ka k/l materiāli ir radioviļņus un blakus viļņus caurlaidīgi.
4. IR- infrasarkanie staru sildītājus lieto mašīnās un citās industrijās, lai žāvēt krāsu. Tie izstaro ļoti nelielu vai pat neredzamu gaismu. Eksperimentos, kad tiek pielietota šī gaisma, tika konstatēts, kad acis ir atvērtas, tad k/l izžūst, deformējas un izkrīt ārā no acīm. Metināšanas iekārtas izraisa tādu pašu efektu. Lai izsargātos no šīs gaismas tika lietots arī metināšanas filtrs. Šādās darba vidēs, kur tiek lietots infrasarkanais un ultravioletais starojums, vienmēr ir jālieto aizsargājošas maskas, piederumi. Šādās vidēs k/l parasti ātri izžūst un pielīp pie radzenes. Tad ir jālieto pilieni, kas palīdzēs k/l izņemt no acīm.
5. Redzamā gaisma. K/l nēsātāji parasti ir daudz jutīgāki uz gaismu- tiem ir paaugstināta fotofobija. Iemesli ir neizdibināmi. Daudziem k/l nēsātājiem radzenes ir daudz plānākas, iespējams, radzenes tūsku dēļ. Tūsku rezultātā gaisma uz radzenes virsmas tiek izkliedēta daudz vairāk, rodas apžilbināšana. Dumbletton un Cullen ir konstatējuši, ka, nēsājot UV starus absorbējošas lēcas, ir būtiski lielāks komforts dienas garumā un samazināta apžilbšana no sniega vai saules.
6. Ultravioletais starojums- nepieciešamība aizsargāt acs audus no UV starojuma iedarbības, izmantojot optiski un industriāli absorbējošus materiālus, ir ļoti labi saprotama un izstrādāta. Apskatot k/l materiālus, tika konstatēts, ka lielākā daļa k/l materiālu uzrāda tikai minimālu aizsardzību no UV stariem. Pēc Cullen pētījumiem var apgalvot, ka cilvēkiem, kuri ir pakļauti UV starojumam, nav nekādas būtiskas atšķirības nēsā tie hidrogēlkontaktlēcas vai nenēsā k/l vispār risks ir visiem vienāds. Ja runā par cieto RGP k/l UV aizsardzību, tad var teikt, ka radzenes daļa, kuri ir nosegta ar k/l, ir pasargāta no starojuma, bet atklātās radzenes un konjunktīvas daļas tiek bojātas. Tomēr ir atšķirības tām acīm, kuras ir pielāgojušās jau RGP lēcāmà tādās acīs redzam mazāk priekšējos defektus, bet vairāk granulas. To var skaidrot ar faktu, ka acis, pielāgodamās cietām lēcām, zaudējušas trauslās priekšējās zvīņainās epitēlija šūnas, un dziļākās spārnveida šūnas tiek pakļautas lielākai radiācijai.
7. Mikroviļņu radiācija. Staru izplatīšanās un absorbcija ir atkarīga no to viļņu garuma, kā arī no konkrētās struktūras (subjekta) izmēriem un formas, kā arī apstaroto audu ķīmiskā satura. EHF un super augstas frekvences (SHF) rada priekšējos radzenes bojājumus un par superaugstas frekvences bojājumi ir ierobežoti priekšējā segmentā. Būtībā arī pie šī starojuma netiek aizliegtas k/l, jo netiek konstatēti bojājumi, lai arī var gadīties k\l izžūšana, kā tas bija pie infrasarkanajiem stariem. Teorijas noliedz arī to, ka radzenes var salipt ar k/l kopā vai prekorneālā asaru slāņa izzušanu.
8. Lāzers. Radzenei piemīt lielas absorbcijas spējas, kas rada tās fotoablāciju vai sadegšanu, jo lāzeram piemīt ļoti liels spēks (piem., stimulatori, CO, CO₂). YAG un argona lāzeriem piemīt spējas bojāt iekšējās struktūras, tiešā vai netiešā veidā. Argona, kriptona, HeNe un rubīna lāzeri spēj aizsniegt pat tīkleni. Daži no tiem tiek pielietoti lāzerkoagulāciju veikšanā tīklenē vai citās struktūrās. Lāzera „kapsulotomijas” rezultātā tiek bojātas IO lēcas. Lielākā daļa k/l materiālu absorbē dažus stimulatorus, CO vai CO₂ lāzera radiāciju, bet spēks spēj reizēm sadalīt, sairdināt lēcu.
9. Jonizējošais starojums. Sausie X- stariem un α- daļiņām ir ļoti zems penetrācijas līmenis, kas rezultātā bojā radzenes un konjunktīvas priekšējos epitēlija virsmu, saistās arī ar hipostēziju, hipotermiju un tūsku (edema) kā atbildi uz UVC, bet ar garāku latento periodu. Jebkura k/l varētu radīt aizsardzību pret šādu radiāciju un arī pret zemāku radiāciju. Augstākas enerģijas β- radiācija var bojāt radzenes epitēliju un endotēliju, radot radzenes tūsku. Tomēr k/l atrašanās acīs neietekmē starojuma jonizējošo atbildi.
10. Ultraskaņa. Klīniskā oftalmiskā ultraskaņa ir ar 8- 10 Hz frekvenci. K/l atrašanās acīs ietekmēs ultrasonogrammu saistībā ar lēcas materiāla pilnīgo skaņas pretestību un absorbciju. Tomēr nav konstatēti nekādi citi riska faktori.
11. Barometra spiediens. Cilvēki, kuri nēsā k/l, parasti ir ļoti ieinteresēti, kā k/l ietekmēs atmosfēras spiediena maiņa, lidojot, kā arī piedaloties zemūdens aktivitātēs. Ir noskaidrots, ka diskomforta iemesls dažiem k/l nēsātājiem lidmašīnās ir attiecināms uz atmosfēras spiediena izmaiņām. Spiediens pazeminās un rodas relatīva hipoksija, lai arī augstums jaunajās modernajās lidmašīnās ir 2000-3000 m. Zem k/l parādās burbuļi, kad eksperimentā tiek stimulēts augstums 5400m. Flynn un Strath ir atklājuši, ka radzenes fizioloģiskā atbilde uz k/l nēsāšanu (plānināšanās) ir lielāka augstākās vietās. Par spīti tam tomēr lidotājiem tiek atļauts likt k/l.

Arī kalnos kāpējiem, kur ir kāpuši 7925m augstumā ar hidrogēlkontaktlēcām acīs netika konstatētas problēmas. Daži kalnos kāpēji reizēm min acīs izjūtamu sausuma sajūtu un nogurumu.

Apskatot rakstu žurnāla BEKO 7. numurā, tiek minēti dažādi piemēri, kad k/l tiek lietotas augstos kalnos. Pimēram, Sins Svorners 2002. gadā kāpa Everestā ar „Focus Night&Day” k/l acīs. Ceļojuma laikā temperatūras maiņas bija ļoti lielas- sākot ar loti zemām un beidzot ar ļoti augstām temperatūrām, kā arī vēja ātrums bija dažāds. Šis alpīnists bija ļoti apmierināts par k/l izvēli.

Līdzīgi bija arī Annai Červinskai, kura bija ļoti sarežģīta redze, k/l deva iespēju viņai izbaudīt savu hobiju, nemaz neraizējoties par acu problēmām. Anna bija viena no pirmajām pacientēm, kurai tika piešķirtas šīs „Night & Day” k/l. Pēc sava ceļojuma Anna bija ielūgta pat uz ārstu kongresu, kur dalījās savās sajūtās par šīm k/l. Lai arī tiek lietotas labas kontaktlēcas , kalnos galvenais ir neaizmirst par acu aizsardzību, tādēļ vienmēr jālieto aizsargbrilles.

Savukārt, kad tika veikts eksperiments nirējiem 45.5m dziļumā, tad mazi burbulīši zem PMMA lēcām tika konstatēti atgriežoties no 21 m uz 9 m augstumu. Burbuļi neveidojās, kad tika liktas hidrogēllēcas, kad netika liktas k/l vai arī, kad PMMA lēcas tika centrāli fenestrētas. Burbuļi pazuda atgriežoties jūras līmenī pēc 30 minūtēm, atstājot sīkas radzenes epitēlija tūskas pēdas. Socks atklāja, ka neviena tipa lēca netika izspiesta no acs niršanas laikā, tādēļ var apgalvot, ka sporta nirēji var likt k/l acīs, bet ir nepieciešama niršanas maska.

12.  Vibrāciju stress. Simptomi, kas saistīti ar zemu frekvenču svārstībām parasti attiecināmi uz vestibulāriem traucējumiem. Ātrāka vibrācija radīs redzes asuma samazināšanos, kas atkarīgs no frekvences un kompensatora vai saistīta ar netīšām galvas un acu kustībām. Kad k/l ir uz acs šajā gadījumā, tad tās radīs mazākus vizuālos traucējumus, nekā brillēs, it īpaši augstāko refrakciju īpašniekiem.

13. Paātrinājuma stress- acceleration stress. Augstas gravitācijas spēks ir kā cēlonis tam, ka k/l tiek atgrūsta no radzenes.

14. Mitrums. Levsound ar biedriem konstatēja, ka k/l nēsātājiem nepastāv nekāds risks, ja tie atrodas vidē ar paaugstinātu relatīvo mitruma daudzumu. Temperatūras un mitruma daudzums neietekmē k/l, ja nu vienīgi paaugstināta bīstamības pakāpe ir vietās, kur ir sauss gaiss. Tas īpaši attiecināms uz mīkstajām k/l, kuras ir plānas un satur lielu ūdens daudzumu. Šāda veida lēcas ātri izžūst un deformējas, tādejādi veicinot radzenes izžūšanu zema relatīvā mitruma apstākļos.

Ir konstatētas dažādas sakarības starp diskomfortu, asaru BUT testu, lēcas depozītiem un zemu relatīvo mitrumu. Diskomforts ir biežāk sastopams relatīvajā mitruma mazāk kā 25% gadījumu, bet, kad uz lēcām ir depozīti, tad 40% gadījumu. Subjekti ar lēcas depozītiem un īsu BUT testu (<10sek) ir biežāk jutīgi uz zemu relatīvo mitrumu. Faktori, kas rada diskomfortu ir:

• samazināta lēcas virsmas hidratācija, kas samazina skābekļa plūsmu caur lēcu;
• paaugstināts lēcas depozītu skaits;
• kustību rezultātā izraisītā lēcas „savilkšanās”.

15. Vējš. Parasti izraisa asarošanu un acu izžūšanu. Problēmas saasinājums ir putekļainās vidēs.

Kā redzam, ir daudz un dažādas divpusējas situācijas kontaktlēcu lietošanai dažādās vidēs. Līdz ar to vizītes laikā ir rūpīgi jāizrunā visas nianses ar acu speciālistu par kontaktlēcu lietošanu, kā arī ir svarīgi atcerēties, ka jāsaglabā miers neparedzētu apstākļu gadījumos. Kā rīkoties šādās situācijas? Drīz par to lasi rakstā “Neparedzētie gadījumi kontaktlēcu lietotājiem un pirmā palīdzība”.

---

D.G.Pitts, R.N. Kleinstein. Environmental vision: Interaction of the Eye, Vision and Environment. Izd. Butterworth- Heinemann, 422.lpp., 1993, 315.-328. lpp.

Žurnāls „BEKO” 7. oktobris, 2003, „Kontaktlēcas un hobijs”, 68.- 70. lp..

Birkas: acu diskomforts, aizsargbrilles, kontaktlēcas, UV aizsardzība