Cilvēki mūsdienu sabiedrībā ne vienmēr apzinās, ka viņu redzes asums ir zemāks par noteiktajiem standartiem. Redzes aprūpes speciālistu uzdevums ir noteikt refrakcijas kļūdu un atbilstoši to koriģēt, lai katru pacientu nodrošinātu ar maksimālu, ikdienā noderīgu redzes asumu.[1] Sabiedrībā pastāv maldīgs uzskats, kas ir saglabājies jau ilgus gadus, ka tuvredzības gadījumā jāliek mazāka korekcija, lai acs pati „strādā”.

Arguments, kas pārliecina daudzus pacientus, ir fakts, ka vairāk nekā 80% no zināšanām par apkārtējo pasauli tiek uztverts ar redzes sistēmu. Redzes asums un redzes kvalitāte pārliecinoši ietekmē intelektuālo attīstību, mācīšanās procesus, profesionālo darbību un vispārējo veselības stāvokli. [2]

Nepietiekama korekcija var ietekmēt [1]:

• garastāvokli un uzvedību jebkurā vecumā;
• bērnu vecumā šķielēšanu un ambliopiju;
• skolas vecumā zemi sasniegumi mācībās un slikta komunikācija;
• apgrūtināta adaptācija sociālajā vidē;
• vecākiem cilvēkiem slikta redze ir tieši saistīta ar depresiju;
• nekoriģēta vai daļēji koriģēta hipermetropija izsauc galvassāpes, vispārējo diskomfortu, samazinās redzes efektivitāte un pazīmes uz hronisko konjunktivītu.

Daļējai tuvredzības korekcijai var būt šādas nevēlamas sekas [3]:

• Vāja akomodācijas darbība un vispārējs ciliārā muskuļa vājums;
• Optiskās aberācijas acī, kas ietekmē normālu centrālās, paracentrālās un perifērās tīklenes daļu darbību;
• Pārmērīga gaismas izkliede uz receptīviem laukiem tīklenes perifērā daļā, kas var veicināt acs aizmugurējā segmenta augšanu;
• Aktivējas fotoreceptoru membrānas lipīdu peroksīdi, kas noved pie hroniska peroksīda stresa un pastiprinās redzamās gaismas postošā ietekme uz acs iekšējām struktūrām.

Mūsdienu medicīnā definētas klīniskās refrakcijas normas, taču ir pacienti, kuri nepanes pilnu redzes korekciju, tāpēc katrs pacients prasa individuālu pieeju ar rūpīgi piemeklētu maksimālo redzes komfortu attiecīgajai distancei.

Mūsdienu redzes speciālistu atziņas par maksimālo korekciju.

Dr. Tatyana Poznyakova (Moscow, Russia)

„Optimāla, maksimāla redzes korekcija no agrīna vecuma nodrošina augstu redzes asumu, novērš astenopiskās sūdzības un šķielēšanu. Manuprāt, līdz ar to samazinās tuvredzības progresēšana. Mūsu mērķis ir normalizēt akomodācijas un muskuļu darbību, sniegt optimāli augstu redzes asumu. Līdz ar to pacientiem tiek nodrošināts vizuālais komforts un uzlabota dzīves kvalitāte.”

Dr. Elena Shcherbakova (Rostov-on-Don, Russia)

„Mūsdienās aizņemts un aktīvs dzīvesveids prasa perfektu redzi ikvienam. Daudzi cilvēki visu savu dzīvi ir aktīvi autobraucēji, pavada daudz laika pie datoriem un piedalās dažādās sporta aktivitātēs. Tas nozīmē, ka acīm un optiskajām sistēmām ir augstas prasības, un ir nepieciešams skaidrs fokuss, kas ir iespējams tikai ar pilnu redzes korekciju.”

Dr. Rene Maly (Valmont-France)

„Galvenā problēma ir tāda, ka daudzi pacienti domā, ka lietojot pilno korekciju brillēs vai kontaktlēcās, acis kļūst atkarīgas no šīs korekcijas, pierod un redze pasliktinās. Pilna optiskā korekcija ir īpaši nepieciešama maziem bērniem, kas jaunāki par 5 gadiem.

Vecumā virs 8 gadiem, tuvredzība arī prasa liela uzmanību. Es izskaidroju vecākiem, ka jaunākā zinātniskā literatūra šobrīd ir pierādījusi, ka nepilna korekcija rada tuvredzības progresēšanu.

Piegaugušajiem nekoriģēta vai nepilnīgi koriģēta ametropija rada astenopiskas sūdzības un tas ievērojami ietekmē dzīves kvalitāti.

Daudzi pacienti nelieto korekciju sporta aktivitātēs, un es viņiem saku, ka laba redze ar kontaktlēcām var būtiski uzlabot sasniegumus.”

Izmantotā literatūra.

1. Christina N. Grupcheva, Full vision correstion – The International Perspective, Eye Health Advisor, Johnson&Johnson Vision Care, 2012
2. Marek Habel, Full refractive error correction-the past, the present and the futur, Eye Health Advisor, Johnson&Johnson Vision Care, 2012
3. Igor M. Kornilovsky, Pathogenetic Characteristics of Full vision correction of myopia, Eye Health Advisor, Johnson&Johnson Vision Care, 2012