Progresīvo briļļu lietotāju lasīšanas acu kustību īpatnības un subjektīvās sajūtas

brilles — Valērija Novikova, februāris 19, 2013 15:25 | 3,443 skatījumi | Drukāt rakstu

Pēdējo gadu laikā ir vērojama iedzīvotāju vidējā mūža pieauguma tendence, līdz ar to strauji pieaug vecāka gada gājuma cilvēku īpatsvars kopējā iedzīvotāju skaitā. Līdz ar fizioloģisko novecošanos mainās arī redzes sistēma: parādās lasīšanas grūtības. Ļoti daudzi sastopas ar to, ka vairs nevar ar vienām brillēm tikt galā ar visiem redzes uzdevumiem, jo pakāpeniski attīstās presbiopija.

Kopš progresīvo lēcu ieviešanas optikas tirgū tās pakāpeniski tika atzītas par vispiemērotāko presbiopijas korekcijas veidu. Galvenā progresīvo lēcu priekšrocība ir skaidras redzes nodrošināšana visos attālumos. Tomēr klīniskajā praksē vēl joprojām nākas sastapties ar cilvēkiem, kuri nevar pierast pie šī redzes korekcijas līdzekļa. Visbiežāk problēmas rodas veicot darbības vidējā attālumā: pacienti atzīmē subjektīvo diskomfortu darbā ar datoru, kas parādās šaura redzes lauka un piespiedu galvas stāvokļa dēļ. Tāpēc mums parādījās interese par to, kā progresīvā dizaina lēcas ietekmē redzes uztveri, tai skaitā lasīšanas acu kustības. Izstrādājot Maģistra darbu Latvijas Universitātē, viens no raksta autoriem izvirzīja hipotēzi par to, ka progresīvās lēcas koridors rada ierobežojošu efektu uz redzes uzmanības logu lasīšanas laikā, radot izmaiņas lasīšanas kustību raksturā. Hipotēzi eksperimenti neapstiprināja, taču arbā tika iegūti rezultāti, par kuriem labprāt pastāstīsim citiem.

Progresīvo briļļu lietošana ievieš zināmas nianses darbā ar datoru, proti, atkarībā no attāluma līdz datora monitoram, datora veida un aditīva lieluma, mainās galvas pozīcija. Tabulā ir apkopoti dati par galvas pozīciju darbā ar datoru praktiski svarīgās situācijās, kas raksturīgas progresīvo briļļu lietotājiem:

Lai ar progresīvām brillēm būtu ērti darboties pie datora, jāskatās caur aditīva zonu, kas fiziski nav iespējams. Eksperimenta rezultāti pierāda, ka mazākajā darba attālumā, ap 30 cm, progresīvās lēcas koridoram ir lielāka ietekme uz lasīšanas acu kustībām nekā 60 cm attālumā. Specifiskos redzes apstākļos, kad datora monitors atrodas ļoti tuvu acīm, darbam ir labāk izmantot vienkāršakas optiskas konstrukcijas brilles.

Ar mērķi noskaidrot, kāda veida problēmas traucē progresīvo lēcu adaptācijas procesu, tika veikta aptauja progresīvo lēcu lietotāju starpā. 19 no 29 respondentiem lieto tikai progresīvās brilles, savukārt 10 respondenti ikdienā bez progresīvajām brillēm lieto arī kādas citas brilles. 50% gadījumos (5 no 10 respondentiem) kā otru korekcijas līdzekli izvēlas lasāmbrilles, kuras ļauj veikt arī tādas specifiskas darbības, kā bārdas skūšanu.

Kā galveno progresīvo briļļu priekšrocību visi atzīmē to daudzfunkcionalitāti, jo brilles nodrošina labu redzi visos attālumos un var kalpot arī kā saulesbrilles. Taču ir arī dažas problēmas, ar kurām sastopas progresīvo briļļu lietotāji:

• Ar progresīvajām brillēm darba virsma it kā „izliecas”, „šūpojas”;
• Redze grūti „pārslēdzas”, mainot darba attālumu – nepieciešama pastāvīga adaptācija;
• 3 respondenti kā problēmu atzīmē nepieciešamību mainīt galvas pozīciju, pielāgojoties tuvuma darba attāluma maiņai, pārējiem tas notiek automātiski, „zemapziņas līmenī”.

21 no 29 respondentiem darbam ar datoru lieto progresīvās brilles, mainot darba attālumu līdz monitoram (pārvietojot to tuvāk/tālāk) un pielagojot galvas pozīciju. Kad datora monitors atrodas tālu, galva ir nedaudz noliekta uz leju (dabiska pozīcija) un cilvēks skatās caur augšējo lēcas daļu jeb progresijas koridora sākumu, līdz ar to nerodas nekādas problēmas un neparādās sūdzības par diskomfortu (8 respondenti). Ja datora monitors atrodas tuvāk (50-70 cm), ir jāskatās caur vidējo lēcas daļu. Laba redze tiek panākta ar nelielu zoda pacelšanu uz augšu, kas arī nerada diskomfortu (9 respondenti). 2 respondenti ir riska grupā par palielinātu diskomfort līmeni, jo viņiem datora monitors atrodas tik tuvu, ka uz to jāskatās caur apakšējo progresīvās lēcas daļu (aditīva zonu), kas prasa ievērojamu zoda pacelšanu uz augšu. Jāatzīmē , ka vairākiem respondentiem darba apstākļiar datoru ir dažādi atšķirīgās vietās: darba vietā ir stacionārais dators, mājās – klēpjdators, -- attiecīgi galvas-acu pozīcijas modelis mainās līdz ar darba apstakļu izmaiņām. Savukārt 8 respondenti izvēlas citas brilles darbam ar datoru, izskaidrojot to ar lielāka komforta nodrošināšanu. Gadījumā, ja darbam ar datoru tiek lietotas citas brilles, tad priekšroka tiek dota ofisa progresīvajām brillēm. Šajā gadījumā ofisa progresīvs dod lielāku brīvības sajūtu, salīdzinājumā ar lasāmbrillēm, kuras ļoti ierobežo komfortabla darba attāluma diapazonu.

Rezultātus apvienojot varam secināt, ka tipiskiem ar datoru saistītiem biroja tipa uzdevumiem progresīvās brilles formāli sniedz to pašu redzes komfortu, ko dod sfēriskās vai ofisa tipa progresīvās brilles.

Birkas: multifokālās lēcas, progresīvās brilles